|
Aprīlis 16., 2004
20:50 Pati vairs nezinu, ko es gribu. Nu labi..meloju. Zinu gan. "Meli rītā un meli vakarā, meli katrā vārdā un sarunā, meli katrā pieskārienā un strīdā, meli katrā glāstā un smaidā." Zinu, ko gribu. Bet tikpat labi zinu, ka nevaru to dabūt. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka neesmu Tāda. Gribētu es būt elfiņš. Mazs jauks elfiņš. Kas liktu jums visiem padenes un palīdzētu izgāzties kā vecām sētām tad, kad gribēsiet kāda priekšā nozīmēties. Bet es palīdzētu jums vienā lietā. Nav jāraksta tas nelaimīgais vārds, lai saprastu, par ko ir runa. Un tam savukārt pamatā ir tas, kas dzīvē ir pats svarīgākais - cilvēciskās/savstarpējās attiecības. Kas tas par vārdu? /"Kura stiba sit vismaigāk?"/ ar "ī".. Es gan neteiktu, ka ********* sit vismaigāk. Kaut gan.. Ko tad es varu zināt? Garastāvoklis:: nav ne vainas, actually Mūzika: Counting Crows - Colourblind
|
Comments:
Tad vismaz ne man vienīgajam meli ir otrā ikdiena !
| From: | f |
Date: | 16. Aprīlis 2004 - 22:23 |
---|
| | | (Link) |
|
vai die'..meloju uz velna paraušanu. sev. līdz mirklim, kad siena sabrūk un es ieraugu realitāti. tad ir slikti. līdz atkal es spēju "saņemties". viss uz apli - viens un tas pats cikls, tikai citaa kvalitaatee. :)
tu tātad esi iemīlējusies kādā kam esi tukša vieta? jeb es putroju? :) jap, tā ir viena no cilvēces fundamentālajām tēmām, kas ir aktuvālas laikmetu laikmetos..............
| From: | f |
Date: | 17. Aprīlis 2004 - 19:52 |
---|
| | | (Link) |
|
es vēl neesmu iemīlējusies. es taču par viņu neko nezinu. un es jau nu nebūšu tas cilvēks, kas iemīlēsies (no sirds) ārējā fasādē. bet viņam es pat tukša vieta neesmu, jo, labākajā gadījumā (es nez vai tas būtu īpashi labāks gadījums), viņš ir mani PaMaNīJiS. Redzējis t.i. un tā tēma nudien visu laiku iet uz riņķi. pilniibaa piekrītu tev. |
|
|
Sviesta Ciba |