|
Maijs 5., 2006
f | 14:49 - vilšanās Es vienmēr gaidu, lai apkārtējie paši izjūt pat mazāko mana noskaņojuma maiņu, es vienmēr gaidu, ka viņi pamanīs - tas smaids nebija īsts un tie smiekli bija mākslīgi, bet laikam jau es ātrāk sagaidīšu pūces asti uzziedam, un sagaidīšu to, klausoties citos (smieklu šalts manā virzienā). Bet tad ir dienas kā šī, kad cilvēce izraisa vien nicīgumu, un es varu to pateikt, un tikai pamēģiniet man pārmest, jūs tikai pamēģiniet man kaut ko pārmest (imaginārā izsaukuma zīme).
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |