Ak dievs, kā man riebjas, ka viss notiek pēdējā mirklī. Vienā mirklī tu domā, ka brauc uz Rīgu, tad uz Bausku, beigās vēl domā laist uz Latgali, un tad jau esi novests līdz tādam stāvoklim, ka visu ir jau pilnīgi piedrāzt, un gribas sviest trubu pret sienu un kliegt Ejiet visi dillēs, ibenu beku, es sēdēšu mājās! Ja vēlreiz kaut kāda mainīšana notiks, es sākšu rāpot pa sienām, goda vārds. Ciest nevaru, ka kaut kas tiek rakts ārā no velns zina kurienes pēdējā mirklī. Jā, jā, Jāņi paliek Jāņi, nevar jau tā vienkārši ņemt un piedzerties. Svarīgs ir process, kā saka korinte. Vajag jau kaut ko jānisku.

Bet es tiešām speršu zemes gaisā, ja vēl kaut kas tiks mainīts.

Saudzējiet tak jel manus nervus!