šorīt agri braucu uz valmieru.

viss jau neko, ja vien kādā brīdī man priekšā nebūtu izpeldējis ļoti plats traktors. bet veiksmīgi sagadījās, ka vienā virzienā bija divas joslas plus ieskrējiena josla, tā nu es izmantoju mirkli, lai līgani viņu apsteigtu visu šo joslu platākajā vietā, nevar jau zināt, cik tālu tās divas joslas vienā virzienā vēl būs...

un tad es redzu, ka man tieši pretī brauc busiņš. tieši pretī! ātrums mums visiem, lai slavēts allahs, nebija liels, un īpašs paldies pretimbraucošajam busiņam, kurš bija apķērīgāks par mani, un ļāva man ielīst atpakaļ pareizajā joslā, un pat ne reizi dusmīgi neuzpīpināja. es pat nepaspēju iekrist panikā vai aiziet ar sirdi. busiņa vadītājs, savukārt, tagad droši vien stāsta, kādu idiotu šodien uz ceļa saticis.

man patiešām likās, ka tur ir divas joslas vienā virzienā...

pēc tam pieredzējis braucējs mani pamācīja: "atceries - latvijā praktiski nav divu joslu šoseju!"*

es savukārt sapratu, ka labāk turpināšu braukt visiem aizmugurē un nekad nevienu neapsteigšu in my life ever.