norāvu depresiju no paša rīta.

aizgāju ar E līdz grupiņai, kam vajadzēja būt priecīgam notikumam, un mēs bijām garderobē tikai daži cilvēki, tur bija viens bērns, kuram auklīte palīdzēja noģērbties, un viņam atlklājās kārtīgs nobrāziens uz pieres. auklīte satraucās, kas noticis, vakar taču aizgājis ar veselu pieri mājās. aizvietotāj-audzīte min, ka "puikām tā taču mēdz būt, varbūt mājās ar māsu vai brāli kāvies, ir viņam brālis vai māsa?". auklīte zināja teikt, ka ir brālis.

bet ir tāda lieta, ka viņš nerunā. as in - vispār nerunā. iztēle jau uzbūrusi scenārijus, un tikai viens no tiem iekļauj ļoti neveiksmīgu paklupšanu. varbūt tā arī bija.