visa cita starpā, E bija ļoti apmierināts ar pirmo dienu dārziņā, es pilnīgi šokā. izņemot pirmās minūtes, pēc tam viss esot gājis kā pa sviestu. izvēlējās skapīti ar bizbizmārīti, ēda brokastis, ēda pusdienas, bija runātīgs, gāja uz podiņa, gulēja diendusu, draudzējās ar citiem, priecājās redzēt mani, kad atbraucu pakaļ, bet nevilka uzreiz prom no dārziņa, turpināja spēlēties, un beigās arī audzinātājai pateica "atā!"

lieki teikt, ka milzīgs akmens noripoja i no pleciem, i no sirds.

nu kā var būt tik krasas pārmaiņas no jauktās grupas? man galvā negrib likties kopā.