tikmēr mājas frontē - pēdējo pusotru nedēļu mēs pa māju, jo E, tātad, kaut kāds laringīts, vai kas bij, un te nu varu atkal ar dienaskārtību rīkoties pēc saviem ieskatiem. un izskatās, ka E pamazām grib nomest diendusu. proti, izlaiž to ik pārdienas. paguļ pa dienu pusotru stundiņu no 13:00 līdz 14:30, un tad vakarā aizmieg 22:00. un tad nākamajā dienā: "es jau pagulēju!" atskan no viņa mutes pēc tam, kad 20 minūtes ir nogulējis ar gandrīz aizvērtām, bet tomēr atvērtām acīm. un viss, nevienā acī miegu neatrast, kaut arī pirms gulēt likšanas šķita, ka tagad točna aizmigs. nu ko, tagad nākas ieviest "kluso stundu", kura vēl nav iegājusies, jo viņš visu laiku grib skriet ārā no istabas. viņš saka, ka viņš negrib atpūsties, uz ko es atbildu, ka es gan gribu, tā ka marš! atpakaļ.

nu lūk, un tajās dienās, kad neguļ diendusu, tad, ja neaizčammājas, tad vakarā kādos 19:15 jau šņāc gultiņā.

it kā - brīvs vakars, jē, bet es parasti esmu jau tik nogurusi ap to laiku, ka neko īpaši darīt arī vairs negribas, tā ka tad sākas mana klusā stunda.

ja nezvanītu no darba tik daudz, būtu pavisam labi.