un pavisam nesaistīti es izmēģināju kaut ko jaunu - hialuronskābes injekcijas. nu, ko tad ārsti jums nestāsta vai arī - ko jūs palaidāt gar ausīm. injekcijas notiek ar šprici, kurai ir adata, un to iedur ādā, un sajūtas ir tādas, kā tad, kad vēnā dur nemākulīga māsiņa (no offence). un injekcijas vietās paliek tādi kā pauguri, kur tā hialuronskābe ir iedurta. kopumā vajag divas ar pusi vai trīs diennaktis, lai viss uzsūktos, citādi tu staigā viss tāds kā ar pumpainu seju. internetā nav bilžu, visi rāda tikai pirms un pēc, bet tā, kas pa vidu - nav. izskatās apmēram tā, kā tie pelēkie aplīši, tikai viņi ir ādas krāsā. kur iepotē, tur tāds pauguriņš. ej un kastingojies par citplanētieti star trekam.

labi, tas ir process, tātad. bet kā pēc tam - kaut kā grūti pateikt, taisnību sakot. sliktāk nepalika. varbūt pēc otrās reizes (ak, jā, izrādās, vajag divas reizes ar mēneša intervālu), bet nu it kā jau nevajag, lai varētu kaut ko baigi redzēt. ceru, ka āda ir samitrināta.