man ir pilnīgs love/hate relationship ar šūšanas kursiem, un vairāk hate, nekā love, es pat teiktu, ka tur nav necik no love palicis. mēs mācamies attālināti uzņēmējdarbību un darba drošību, un, it kā ar to nepietiktu, tur ir patstāvīgie darbi un testi, kuriem jāatrod laiks, kuru man nebija paredzēts atrast. vakar es jau biju absolūti gatava no šitā balagāna atteikties, bet uzņēmējdarbības pasniedzēja mani uzmundrināja un ar savu pretimnākšanu tomēr nosvēra svaru kausus uz palikšanas pusi.

man šķita, ka pieaugušā vecumā varēšu iet uz kursiem, kas sagādā prieku, bet, izrādās, ka attālināta šūšanas mācīšanās ir viens vienīgs stress. vienīgie kursi, kas man sagādāja patiesu prieku, bija imidža dizaina kursi, un kaut arī tiem beigās bija pārbaudes darbs, tas bija patīkams satraukums.