un es zinu, ka glam_our iet pavisam čābīgi ar miega jautājumiem (krustoju arī īkšķus, ka kopā gulēšana šo lietu ir manāmi vērsusi par labu), un tālāk sekojošais nekādīgi nav domāts izmantošanai salīdzināšanas nolūkos.

man ir paziņojums visai pasaulei, kura patiesums, cerams, nemainīsies pēc ieraksta veikšanas un tādas bazūnēšanas, BET - pēc viena gada un nepilnu 10 mēnešu dzīves mana atvase ir ļāvusi man piedzīvot to, ko, kā man likās, citi vecāki ir piedzīvojuši jau sen (vismaz tie, kas lepni rakstīja par sleep training jau no 8. dzīves nedēļas iekš motherfarfromhome.com) - patstāvīgu aizmigšanu uz nakti, wait for it, man izejot no istabas! daudz izsaukuma zīmju!

ceturto vakaru pēc kārtas es pasaku viņam ar labu nakti, sabučoju (ok, šis notiek vairāk par vienu reizi pēc kārtas), tad saku viņam "atā! atā!", viņš man atbild ar to pašu, es izeju no istabas, aizveru durvis un dodos uz vannasistabu mazgāt seju, klusībā metot kauliņus "aizmigs vai neaizmigs?" un aizmieg. aizmieg! es jau biju domājusi, ka šis brīdis nekad nepienāks. un šķiet, ka mana iziešana no istabas ļauj viņam atrāk atslābināties un aizmigt. bet varbūt vienkārši pienāca viņa laiks. es nezinu. bet - mommy needed that. paldies.

bet uz jautājumu, vai viņš ies uz podiņa, es saņemu skaidru "nē", un mēģinājumi pierunāt novilkt bikses, pirms sēsties uz podiņa, beidzas ar asarām un kliegšanu. viņš ir ar mieru apsēsties tur tāpat, biksēs, bet vilkt tās nost? "nē, nē, nē".

un jau nu kāds grasās iznest ārpus cibas šo informāciju, tad gribu pareklamēt šampanieti (nē, nav no šampaņas, kāds kauns) "svetskoje zolotoe" - tikai 8 grādi, bet ļoti labs.