samarinēju divas burciņas ar pārliešanas metodi. neviena burka nesaplīsa, gurķi kā uz burvja mājiena mainīja krāsu, šodien viena jāprovē, lai zinātu, vai marināde nav salaista dēlī.

tagad man ir vēl lielāka kaudze ar gurķiem, nekā pirms tam, jo vakarā atveda vēl, bet brīvroku režīma nebija, jo.

kā par spīti notikusi anarhija - bērns pie vecvecmammas gulējis diendusu no 13.00 līdz 16.00. līdz 16.00, karl! vai jūs zināt, ko tas nozīmē mūsmājās? pateikšu priekšā - pie tās stundas, kurā bērns ir pamodies, pieskaiti klāt sešas stundas (16.00 + 6 h = 22.00) - tikos bērns ies gulēt. bet ja ir galīgi izsists grafiks (piemēram, no diendusas pamodies 16.00!), tad skaiti visas septiņas stundas klāt. nēn, protams, kas ta viņiem - 17.00 bērnam atbraucām pakaļ, un tālāk jau viņiem galva nesāp. es esmu ļoti iecietīga, un nekad nepārmetu un cenšos neaudzināt pieksatītājus, bet vot, ka viņi nepiezvanīs un nepajautās: "klau, šodien viņš netipiski vēlu aizmiga, līdz cikiem dot viņam gulēt?" tas manu iecietību tomēr var nogalēt (ar daudziem piegājieniem; esmu ļoti iecietīga, i mean it), jo esmu teikusi, lai zvana netipiskās situācijās vai tad, ja nav par kaut ko pārliecināti. tak nē. situācija netipiska, bet neskaidrību, kā izskatās, nav nekad. paši vainīgi, šodien bija jāklausās no manis lekcija par to, ka bērnam nedod gulēt ilgāk par 14.00. gulēt jāiet, maksimums 12.00. un visi būs laimīgi.

tātad, vai izdosies samarinēt atlikušos gurķus, nezinu. redzēs, kā kārtis kritīs.