> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 8., 2013

f

15:21 sakarā ar to, ka jaucu biznesu un draudzību, beigās paliku ar garu degunu, t.i., bez nagiem un skropstām. par nagiem man viens pīpis - ne es to gēlu virsū gribēju, ne man vajadzēja, bet tā kā uzdāvināja vārdadienā - atteikties nevarēju, un tā kā arī pēc tam attiecības kādu laiku vēl bija ļoti labas, aizgāju uzlakot vēlreiz. nu, neko. ar ko tas beidzās? ar to, ka trīs dienas pati sev to gēlu vīlēju nost, un līdz pat šim mirklim vēl mokos - nav līdz galam ataugusi tā vīlētā daļa. labi. sāga otrā. skropstas. atradu vienu salonu, kurā liek skropstas par tiem pašiem astoņiem latiem. tas bija tik klaustrofobisks pārdzīvojums - trīs stundas tu guli uz galda ar aizvērtām acīm, nevari viņas atķepināt vaļā pat gribēdams, jo visi tie šķīdumi un pilieni ir salipinājuši kopā plakstiņus. visam bōnusā - pāri skropstām tiek uzklāts kaut kāda nostiprinoša figņa, kas rezultējas sīkās spurās, kas spurojas, kur viņām labpatīk, tajā skaitā arī iekšā acī. - dažu dienu laikā nokritīs, - meistare man saka. man, protams, tajā brīdī nebija ne jausmas, ka mājupceļā viens tāds plušķis man tā skrāpēs aci, ka ik pēc 5m būs jātaisa pietura, lai mēģinātu saprast, kas tā par skabargu. šodien jau gāja krietni labāk. acis nesalipa kopā, skropstas - kā bārbijai (c) - un arī klaustrofobija piemetās tikai pēdējās 20 minūtēs. kāpēc es sev to nodaru, - citreiz jautāju. bet tad paskatos spogulī, un atceros. no rīta pamostos - un atceros, - jo dzīve ir tik daudzkārt vienkāršāka uzreiz.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.