es ar nevienu nemīlu un arī nezinu vai kādreiz vispār kādu esmu mīlējis.

esmu bijis iemīlējies - jā, bet tam jau vairāk sakars ar olām, daiktu un testasteroniem kā mīlestību.

bet kaķi man ir tāda kā apsēstība, kopš adoptēju savu trijotni, jo viņi tādi kā vājprātā neatkarīgi, domājoši mazi mīloši organismi, kas vienkārši pienāk un apsēžas rindiņā blakus uz beņķīša dārzā ikreiz, kad eju uzpīpēt.

vienkārši tāpatvien.

nu un kā lai tādus nemīl?

(Reply to this) (Thread)

nu, kamēr sēž blakus un nemurrā un nepieprasa uzmanību - viss kārtībā.
man kaut kā vienkārši gribas, lai man liek mieru. lai tas kaķis guļ dīvānā, kamēr es sēžu uz beņķa, un viss. kopības sajūtai pilnīgi pietiek :)

(Reply to this) (Parent)