|
Janvāris 4., 2005
austrinjsh | 20:00 es laikam aiz uztraukumiem tiešām nomirtu. jo atceros, kā bija pāgājšsemestr - beigās. abi ar klasesbiedru ejam no kafenes. es tikko nokavēju [labi, labi - izspiedi patiesību - nogulēju] algebru, kurā izliek atzīmes. prasu klasesbiedram, kas pus-stundā izgājis ārā - cik man izlika? viņš saka, ka 2 vai 3, jo man neesot bijuši daudzi darbi. man sirds gandrīz izleca pa muti ārā. aizgāju pie skolotājas - viņa man saka, ka 4 būšot noteikti, ja ne 5. izlika 4. nu jā, klasesbiedrs nezināja, ka man ar algebrām, ģeometrijām trauma, ka var būt nesekmōs, pat ja noteikti ir sekmīgs. jo mani tieši tā dēļ no 64-tās izmeta. sāpīgi. bet tagad ar smaidu atceros. jau pēc mēneša.
elpojam dziļi. [es te tā padomāju, ka no pāris garajiem komentāriem, ko tev rakstu varētu pat postus uzcept...(: ]
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |