kādai grupai darba meiteņu ir iegājies no rīta sanākt kopā un padzert kafiju vai pat pabrokastot kopā. lieliska vieta, kur iefiltrēties kolektīvā, un es zinu, ka vajadzētu, bet

man patīk savu rīta kafiju un brokastu sviestmaizi apēst mierā un klusumā.

es nudien neesmu tik runātīga, kā varētu šķist. 

no runāšanas es nogurstu. rakstīt - tā ir pavisam cita runa (ha!).

pēc intensīvas runāšanas man vajag divtik ilgu laiku, lai uzlādētu baterijas no nerunāšanas un citu runu neuzklausīšanas.

šodien domāju, ka varbūt vajag vairāk censties.

bet tad domāju - ka varbūt pārlieka centība noved pie pārcentības.