|
Februāris 23., 2022
13:47 - : mani pieci centi
es, protams, neesmu nekāds politikas vai krievijas specs, bet izteikties gribu.
putins, pirmkārt, ir vīrietis, un vīrieši po žizņi sāk karus, otrkārt, viņam ir diezgan daudz naudas un diezgan daudz varas, un apvienojumā ar to, ka, treškārt, viņam ir cik gadu? šogad paliek 70. grozi kā gribi, bet dzīve tuvojas norietam, labi, pieņemsim, viņš nodzīvos līdz 100, bet tas vēl negarantē prāta asumu, kaut gan bagātie, protams, noveco citādi. un šo visu apvienojot kopā, uzsvaru liekot uz "fuck you all, i'll die soon anyway", kāda gan tur diplomātija, kāds gan tur reasoning, un kāpēc lai viņam vispār rūpētu vēl kāds, izņemot sevi?
man vispār nav saprotams, kāpēc tāda vecuma cilvēki ir prezidenti. for fuck's sake, baidenam tūlīt 80. trampam tūlīt 70 (dodged that bullet). lukašenko arī tajā pašā katlā. ko gan tur vispār gaidīt? nēn, var darīt visu ko, bet - vai vajadzētu vadīt valsti cilvēkiem, kuriem jau pavisam cits skats uz dzīvi un uz sagaidāmo nākotni?
|
14:03 - : miega dienaskārtība, 3 gadi un 10 dienas
tikmēr mājas frontē - pēdējo pusotru nedēļu mēs pa māju, jo E, tātad, kaut kāds laringīts, vai kas bij, un te nu varu atkal ar dienaskārtību rīkoties pēc saviem ieskatiem. un izskatās, ka E pamazām grib nomest diendusu. proti, izlaiž to ik pārdienas. paguļ pa dienu pusotru stundiņu no 13:00 līdz 14:30, un tad vakarā aizmieg 22:00. un tad nākamajā dienā: "es jau pagulēju!" atskan no viņa mutes pēc tam, kad 20 minūtes ir nogulējis ar gandrīz aizvērtām, bet tomēr atvērtām acīm. un viss, nevienā acī miegu neatrast, kaut arī pirms gulēt likšanas šķita, ka tagad točna aizmigs. nu ko, tagad nākas ieviest "kluso stundu", kura vēl nav iegājusies, jo viņš visu laiku grib skriet ārā no istabas. viņš saka, ka viņš negrib atpūsties, uz ko es atbildu, ka es gan gribu, tā ka marš! atpakaļ.
nu lūk, un tajās dienās, kad neguļ diendusu, tad, ja neaizčammājas, tad vakarā kādos 19:15 jau šņāc gultiņā.
it kā - brīvs vakars, jē, bet es parasti esmu jau tik nogurusi ap to laiku, ka neko īpaši darīt arī vairs negribas, tā ka tad sākas mana klusā stunda.
ja nezvanītu no darba tik daudz, būtu pavisam labi.
|
|
|