|
|
|
Novembris 6., 2020
21:32 - : ās (ha, izlasīju "ass")
kaut arī pārsteiguma nav, tik un tā diez kas jau nav.
bet kas tagad kontrolēs, vai prasības tiek ievērotas, jo mums jau, acīmredzot, lielākais vairums neko nedara, ja nedraud reāls sods.
jā, manā mīļajā maximā tik un tā pieķēru darbiniekus un apsargu ar pusmastā uzvilktām maskām. atradušies rebeļi.
|
21:37 - : viens gads un bez sešām dienām deviņi mēneši
gulēšana.
noliku bērnu gultā, bet kaut kā galīgi nebija lustes gaidīt, kamēr viņš aizmigs, jo es paskatījos pulkstenī - 20:58, un man nolaidās rokas - pēc maniem aprēķiniem, viņam pēc divām minūtēm jābūt dziļā atrubonā. dārziņā viņš guļ tik ilgi un labi, ka audzītēm prieks, no 12.30 līdz 15.00, kā bankā. citreiz 15 minūtes agrāk vai vēlāk. priekš manis, protams, tas nav tik forši, jo tas nozīmē, ka vakarā ies gulēt tikai 21.00. vai attiecīgi 15 minūtes agrāk vai vēlāk. man tas ir par vēlu, gribu, lai viņš guļ īsāku diendusu (kā mājās - pusotru stundu, izņēmuma gadījumā - divas) un vakarā ir atlūzis spilvenā jau 20.29! bet pēdējā laikā tāda prieka nav bijis. tikai 21:00, ne agrāk. skaidrs, ka agrāk vairs arī nebūs. šitādos tempos man arī drīz būs tā, ka liksies gulēt 22:00, un pēc tam, vispār - 23:00! līdz šim domāju, ka tā vai šā, bet "tie vecāki vainīgi", tagad zinu, ka dārziņš, ka tevi.
nu lūk, noliku viņu, tātad, gultā, un, novēlējusi labu nakti, izgāju no istabas un aiztaisīju durvis. izslēdzu visu, lai dzirdētu, guļ vai neguļ. dzirdu - dauzās ar kājām pa redelēm, bet neko nesaka. 21:08 ir klusums. domāju - vai tiešām? nē, vēl padauza tās redeles. tad es attapos kaut kur 21:15, ka ir klusums kādu laiku jau. un klusums ir līdz šim brīdim. zinot manējo, viņš varbūt tur gultā sēž un klusi spēlējas, bet pārbaudīt es neiešu.
|
|
|