no rīta pamostamies - a bērns viss pumpās. vakar vakarā parādījās dažas, šorīt - viscaur. atpazinu alerģisku reakciju, jo tā es izskatījos dažas dienas pirms jaunā darba uzsākšanas. ja ir varianti, ko iedot, izņemot suprastīnu - i'm all ears. pagaidām gaidu recepti sīrupam no dakteres, bet tas būs tikai vakarā. zvanu uz dārziņu: "kāda jums politika saistībā ar alerģijām?" laba politika, atļāva mums nākt, paldies dievam, nenorakstīja kā spitālīgo.

tā nu mēs tuvojamies grupiņas durvīm un, pretēji gaidītajam, nenotika kategoriska atteikšanās spert tur savu kāju.

pat ieraugot audzinātāju bija klusums. un bez knupja!

audzinātāja paņēma viņu rokās un tad gan bija jāraud.

pusdienlaikā atbraucu pakaļ, izrādās, šodien bijis ļoti ievērojams progress. audzīte saka: "laikam viņš sapratis, ka te ir forši!"

esot spēlējušies, gājuši ārā, viņš gan atkal palicis zem jumtiņa, bet, spriežot pēc bildēm, dalījis stumjamos ratiņus ar meiteni, un sadalījis tā, kā nākamajā bildē redzams viņs viens pats ar minētajiem ratiņiem.

tak i bitj, pierunājāt, nevienam nesakiet, ka teicu, bet izskatījās tas

iespējams, bilžu secība bija citāda, vēsture klusē.

audzinātāja man viņu tā saslavēja, ka ir skaidrs, ne pirmo dienu viņa ar pīpi uz jumta - zina, ko pateikt, lai visi (vecāki) būtu mierīgi.

pirmdien palikšot gulēt pusdienlaiku.

tagad tik jātiek galā ar to alerģiju.