pij, es tev pilnībā piekrītu. vēl vairāk - droši zinu, ka tā pavisam noteikti ir. betē, kaut kā negribas atkal uzkāpt uz tiem pašiem grābekļiem. un ja man nebūtu tik īsa atmiņa (cilvēks, kurš teica, ka cilvēks spilgtāk atceras negatīvās atmiņas, bija idiots), tad varētu kaut kā vēl iztikt tāpat. bet man nav. un tad es ātri aizmirstu, ka man jābūt dusmīgai.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad, kad ir vienalga, tad nevajag dusmoties. tad vienkārši ir vienalga :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pareizi tu teici par to vienaldzību. tad vispār ir adios, amigos un trin trava, jo viss vienalga, un tikpat labi tai mirklī dzīve var arī beigties (vismaz tā tobrīd šķiet).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet vēl jau vienaldzību var segmentēt - ne pret visu, bet pret konkrēto objektu. praktizējas ļoti veiksmīgi :)

(Reply to this) (Parent)