|
|
|
Marts 23., 2016
10:22 - : stāsts par zupu
man te kādu brīdi atpakaļ bija kāda nepatīkama situācija, kad, ciemos esot pie m.v. mammas, viņa bija pagatavojusi boršču, kuru mēs abi uzslavējām, un tad mans dārgais pašnāvnieciskais vīrietis iedomājās paziņot, ka es, lūk, nemākot gatavot boršču. jeibogu, es domāju, ka es viņam ar karoti nodarīšu miesas bojājumus turpat pie virtuves galda. mans sašutums bija neaprakstāms, jo, pirmkārt, es vēl nekad nebiju pat mēģinājusi gatavot boršču. otrkārt, izteikt tādu apgalvojumu tikai tāpēc, ka es agrāk zupas gatavoju bez kauliem un gaļas (kuram studentam bija nauda tādai greznībai?) (toties tagad es zinu, ka viņa atmiņa ir ideālāka par ideālāku, un lai tik viņš man kādreiz pasaka, ka neatceras kaut ko, par to studentu zupu es stāstīju pirms miljons gadiem. one time!)? treškārt, savas mammas priekšā? šitā var uz rupjmaizes un ūdens sākt sēdēt, by my kitchen rules.
protams, viņš pēc tam attapās un vairāk kā reizi atvainojās (jo es atgādināju, hehe).
lai nu kā, ir tāda lieta, ka dažkārt, ja kāds man pasaka, ka es kaut ko nevaru, tas man pielīp, un es neliekos mierā, pirms neparādīšu visiem, ka es varu gan, un aizrijies.
tā nu vakar es atvēru internetus, apsēju iedomātu priekšautu un pagatavoju fantastiskāko boršču pasaulē (paldies fotoreceptēm).
pēc tam gozējos panākumu saulītē, no sērijas "ko tu tur toreiz teici?".
jā, virtuvē ar mani jokot nedrīkst.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |