|
|
|
Februāris 23., 2015
08:15
katrs nākamais rīts arvien gaišāks, arvien vieglāk pamosties un atliek vairāk laika uzkrāsoties. ja jaunībā man vajadzēja laiku, lai uzmālētu acis (un kā tik daudz laika var aizņemt melnas acis?), tad tagad mūsu labākie draugi ir hailaiteri un vaigu sārtumi (kontūrēšanai vēl nav atrasts līdzeklis), nu, un skropstu tuša, protams.
vīriešdienai par godu, toties, ledusskapī lavašs. ar priekšniecību nolēmām, ka jāizsniedz mūsu karavīriem nelielas uzkodas.
|
13:49
nu vo, un tad es augšstāvā izraku no pēļu kaudzes apakšas vingrojamo riņķi. nolēmusi, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais (vai kaut kā tā) un salasījusies, ka nudien ir cilvēki, kas to izmanto, lai novājētu tieši vidukļa zōnā, ķēros tam klāt un pirmajā piegājienā nogriezu veselas trīs minūtes (telefona taimeris piedāvāja iespējas 1 min, 3 min un 5 min, 3 izklausījās optimāli).
litttle did i know, ka pirmajā reizē labāk griezt tikai minūti, jo pēc tam man trīs dienas zemribu rajōns sāpēja tā, ka domāju, ka vells viņu zina, ko domāju, domāju, moš esmu slima, plaušas kaput, jo tai laikā biju arī apaukstējusies.
tagad varu nogriezt divdesmit trīs minūtes un apstāties tikai tamdēļ, ka saspringums kājās.
nu, ko lai saku, es nekādas izmaiņas neredzu, lai gan tagad ir otrās nedēļas sākums. interneti ziņo, ka pats izmaiņas pamani pēc četrām nedēļām, tuvākie cilvēki - pēc astoņām, bet visa pārējā pasaule - pēc 12.
kā tur bija - galvenais - neapstāties.
citi saka - galvenais ir sākt. noup, galvenais ir turpināt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |