|
|
|
Septembris 3., 2013
11:03 - : dzīve ir īsa, es taču visu laiku saku, nu
teju deviņus gadus nebiju braukusi ar mašīnu, un tad uzreiz, nevis tur pabraukāties laukumā un atsvaidzināt atmiņu, nē, ko tur, uzreiz ar dzimšanas dienas svinētāju pilnu mašīnu, uzreiz ellē ratā uz rīgu, uzreiz ar laika limitu, līdz cikiem jāpaspēj, visi cepti, pa ceļam izdomā piestāt mazā pilsētelē pie kāda veikala uzpīpēt, kur, protams, ir sapulcējusies pilsētas elite, un mūs uztver par kaut kādiem manjakāliem bezkauņām - iebrucējiem. sēžu pie stūres un neticu savām acīm - vienlaikus smejos un esmu šokā - are our asses about to get kicked real hard?
visi dzīvi sveiki un veseli atkļuvām mājās.
nākamās dienas pēcpusdienā jāsvin aigari, šots pa šotam, pamanu, ka viens teju vai neizlaiž telefonu no rokām. domāju - traks, vai? tik pamanāmi!
vienā pīppauzē viņš uz manu jautājumu: "kas noticis?" atbild ar: "vēlāk."
nu, ka vēlāk, ta vēlāk.
svinību beigās viņš man saka: "tūlīt es tev sabojāšu visu ballīti, bet vispirms aizbraucam uz veikalu."
es uz pauzes, un steidzinu viņu fiksāk uz to veikalu.
atbraucam atpakaļ, es iedzeru vēl vienu šotu, viņš savējo atbīda malā, paskatās uz mani un saka: "dziņa slimnīcā."
kamēr mēs atpūtāmies, viens no mums gandrīz nolicis karoti. divreiz.
|
15:14
šodien gribas tikai čīkstēt un īdēt, ar visu to dziņas slimnīcbūšanu nācās saprast tos, kas aiz pārdzīvojumiem sažūpojas. goda vārds, visu laiku domāju, ka tā ir tukša gvelšana, bet, izrādās, nav viss. nu lūk. un visa piektdienas atturība, kas nāca tik dabiski, ka taisni prieks, tika ar uzviju kompensēta sestdien vakarā. un tad svētdien pa dienu. un tad pirmdien.
un tagad, visai tādai trīcošai man jāatrod sevī spēks rīt aizbraukt mācīties darboties ap ugunsdzēsības aparātu kaut kur rīga plazas rajōnā, un tad vēl jāuzraksta kaut kāda ieskaite, kurai vispār neesmu atradusi ne mirkli, kurā varētu pagatavoties. līdz ar to mani beidz nost arī moraļņiki, ne tikai paģiru lomkas.
|
16:07 - : baltā nakts vs. zemes takas
un lūk, ar ko atšķiras ģerevņa no pilsētas, un kā ģerevņas likumi tevi iespiež spīlēs, ja gribi atstāt labu iespaidu uz jaunajiem radiniekiem, - kamēr jūs tur ar novēlošanos paziņojat, ka baltā nakts ir laikā no 7. uz 8. septembri, tikmēr es jau augustā esmu paspējusi teikt nekonkrētu "jā" kartupeļu talkai kaut kur aizkaukāzā.protams, tur ir forši, - neredzēts klusums un opcija nakšņot siena šķūnī vai arī kāda brālēna angļu drauga mājā (nevis dzīvoklī. mājā). un kamēr jūs kulturāli izglītosities, es nekulturāli rāpošu pa kartupeļu vagu, un, ticiet man, tāds skats nav bijis pieredzēts zem šīs saules jau gadus 15.
|
|
|