|
Septembris 3., 2013
f | 11:03 - : dzīve ir īsa, es taču visu laiku saku, nu teju deviņus gadus nebiju braukusi ar mašīnu, un tad uzreiz, nevis tur pabraukāties laukumā un atsvaidzināt atmiņu, nē, ko tur, uzreiz ar dzimšanas dienas svinētāju pilnu mašīnu, uzreiz ellē ratā uz rīgu, uzreiz ar laika limitu, līdz cikiem jāpaspēj, visi cepti, pa ceļam izdomā piestāt mazā pilsētelē pie kāda veikala uzpīpēt, kur, protams, ir sapulcējusies pilsētas elite, un mūs uztver par kaut kādiem manjakāliem bezkauņām - iebrucējiem. sēžu pie stūres un neticu savām acīm - vienlaikus smejos un esmu šokā - are our asses about to get kicked real hard? visi dzīvi sveiki un veseli atkļuvām mājās. nākamās dienas pēcpusdienā jāsvin aigari, šots pa šotam, pamanu, ka viens teju vai neizlaiž telefonu no rokām. domāju - traks, vai? tik pamanāmi! vienā pīppauzē viņš uz manu jautājumu: "kas noticis?" atbild ar: "vēlāk." nu, ka vēlāk, ta vēlāk. svinību beigās viņš man saka: "tūlīt es tev sabojāšu visu ballīti, bet vispirms aizbraucam uz veikalu." es uz pauzes, un steidzinu viņu fiksāk uz to veikalu. atbraucam atpakaļ, es iedzeru vēl vienu šotu, viņš savējo atbīda malā, paskatās uz mani un saka: "dziņa slimnīcā." kamēr mēs atpūtāmies, viens no mums gandrīz nolicis karoti. divreiz.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |