|
|
|
Jūnijs 16., 2013
19:08 - : the great gatsby
principā, man šķiet, ka filma bija gluži tāda pati kā grāmata - leaving for much to be desired. tur, kur režisors varēja izplesties, viņš to nav darījis. tajā pašā laikā - tur arī viss skaistums. un līdzīgi kā ar melno gulbi, - skatījos filmu diezgan dīvainā organisma stāvoklī - paģiru un velobrauciena nogurdināta, tāpēc nevaru saprast, vai tas, ko redzēju, tiešām bija tas, kas tur bija. bet man jau patīk, ka paliek nepateiktas lietas. filmās, grāmatās, rakstu darbos, mūzikā, māklsā kā tādā. tikai ne dzīvē.
bet tie tērpi, tie mati, vizuālais sniegums, mūzika, - oh, thank you for the beauty.
deizija gan muļķe. drošvien tāpēc tik ļoti patika.
|
21:16
kamēr biju aizgājusi uztaisīt kafiju, manā iecienītākajā mājas telpā - mazajā, stiklotajā verandā - ielecis sienāzis. paspiedzu, paskraidīju šurpu turpu, saucu visus mājiniekus, nolamāju suni, kāpēc viņš neēd tos mošķus, metu ar vienu čību pa sienu, uz kuras tas bij iekārtojies, šis uzleca uz krēsla apmales, metu pa apmali ar otru čību, šis piezemējās uz paša beņķa, atradu mušu sitamo, bet tam par īsu kāts, turklāt, visticamāk, tas sienāzis vienkārši ieķersies tajā sitamajā, un uzleks man virsū.
sēžu istabā, gaidu, kamēr kāds pārbrauks mājās. visi par mani smejas, bet tas nekas, kad paši sāks spiegt par kaut kādām sliekām, zirnekļiem vai skudrām, tad es smiešos par viņiem. šobrīd gan tas īpaši nelīdz, jo verandā ir palikusi grāmata, rabarberu padzēriens un mana pašcieņa.
un es tā cerēju, ka šovasar pietiks drosmes!
|
|
|