|
Jūnijs 16., 2013
f | 21:16 kamēr biju aizgājusi uztaisīt kafiju, manā iecienītākajā mājas telpā - mazajā, stiklotajā verandā - ielecis sienāzis. paspiedzu, paskraidīju šurpu turpu, saucu visus mājiniekus, nolamāju suni, kāpēc viņš neēd tos mošķus, metu ar vienu čību pa sienu, uz kuras tas bij iekārtojies, šis uzleca uz krēsla apmales, metu pa apmali ar otru čību, šis piezemējās uz paša beņķa, atradu mušu sitamo, bet tam par īsu kāts, turklāt, visticamāk, tas sienāzis vienkārši ieķersies tajā sitamajā, un uzleks man virsū.
sēžu istabā, gaidu, kamēr kāds pārbrauks mājās. visi par mani smejas, bet tas nekas, kad paši sāks spiegt par kaut kādām sliekām, zirnekļiem vai skudrām, tad es smiešos par viņiem. šobrīd gan tas īpaši nelīdz, jo verandā ir palikusi grāmata, rabarberu padzēriens un mana pašcieņa.
un es tā cerēju, ka šovasar pietiks drosmes!
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |