|
|
|
Maijs 9., 2013
11:36
ir vispāratzīta patiesība, ka meitenēm, kas nākušas uz šīs pasaules, lai darītu to labāku vai nu ar dekoratīvu, vai vai nu ar absolūti neredzamu līdzekļu palīdzību, nebūtu jāraksta diplomdarbi, kur ievadā, saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem vērtēšanas komisija "grib"
1) lai tā autors norāda darba teorētisko un praktisko nozīmi - darbs ir lieka elektronisko, papīra un laika resusrsu tērēšana (pat ja es uzzināju kaut ko noderīgu, tas ir noderīgs man, nevis komisijai, nevis augstskolas mērķiem)
un,
wait for it,
2) lai tiek izvirzīta darba problēma. what the fuck ir darba problēma? tak nejau tas, ka pats darbs ir viena resna un trekna problēma, kas ne par ko negrib atrisināties pati no sevis? kas, pie visiem velniem, ir domāts ar darba problēmu un tās izvirzīšanu? (problēma vispār ir kaut kas neatrisināms, so they just might be on to something)
|
11:44
daudz labprātāk es turpinātu martcores aizskarto tematiku par žurnāla ikonām.
sākot ar to, ka mariona kotiljāra sākumā manī neizraisīja nekādas emocijas, bet tagad ar viņu sāk kļūt līdzīgi kā ar tiem cilvēkiem, kas tev sākumā nemaz nepatīk, bet tad, ar katru satikšanās reizi sāk pievilkt arvien vairāk un vairāk.
beidzot ar to, ka vārds "ikona" ir tāds baigi spēcīgais, bet vārds "patīk", toties, tik vispārinošs, ka var nozīmēt jebko no "nav metams miskastē" un "viss ir garām, bet acu krāsai nav ne vainas" līdz "neatvairāms" un "viss ir, kā vajag, izņemot acu krāsu".
(acu krāsa tikai kā piemērs, ja)
|
16:11
visi transporti kavē!
|
19:55
un vēl anotācija. trīs valodās! moš ar google translate kaut kādā taizemiešu, senegāļu, aborigēnu valodā pārtulkot?
|
23:11
man gribas teikt, ka es vairs nevaru, nevaru, nevaru.
bet ir jāvar, jāvar, jāvar.
i can do this.
padomā, par visu to naudu, ko šis pasākums ir aprijis, f, padomā par naudu!
(piedodiet, bet tas ir vienīgais, kas mani notur. to papīru pēc tam tualetē pielikšu pie sienas)
|
|
|