|
|
|
Janvāris 26., 2013
00:05
es gan nezinu, par kādiem nopelniem manā dzīvē ir iemaldījušies tādi cilvēki, bet daži no viņiem nudien ir neatkārtojamāki par citiem, un viņi paši zina, kuri tie ir. āmen.
un p.s. es atkal gulēšu gultā. gultā, nevis dīvānā!
|
12:55
ierodos skolā, fiksi rauju cauri piezīmes, desmit minūtes līdz ieskaitei, atnāk pasniedzēja, pietipinu klāt, dodu norīkojumu un saku:
- es gribētu kārtot salīdzinošo jurisprudenci.
- (pasniedzēja paskatās uz mani ar izbrīnītu skatienu)
- nu, ne jau tā, ka gribētu, bet vajag.
- uzraksti kaut ko, ko tu zini.
- (...)
- paga, kāds tev uzvārds?
- xxxxxx
- tu man kaut ko nesūtīji gadījumā?
- sūtīju. par divpadsmit tabulu likumiem.
- ko tad tu te dari? brauc mājās!
vispirms es sāku skaļi smieties pa visu auditoriju (cik piedāvājumus ballēties es noraidīju, jo, man, redziet, sestdien no rīta pēdējā diena, kad nokārtot ieskaiti; pat tēju nepaspēju iedzert, kā steidzos; salu ārā, bļin) un tad izmocīju:
- paldies!
- lūdzu! kaut ko es ierakstīšu tai lapā. ej!
welcome to my school.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |