|
Janvāris 26., 2013
f | 12:55 ierodos skolā, fiksi rauju cauri piezīmes, desmit minūtes līdz ieskaitei, atnāk pasniedzēja, pietipinu klāt, dodu norīkojumu un saku: - es gribētu kārtot salīdzinošo jurisprudenci. - (pasniedzēja paskatās uz mani ar izbrīnītu skatienu) - nu, ne jau tā, ka gribētu, bet vajag. - uzraksti kaut ko, ko tu zini. - (...) - paga, kāds tev uzvārds? - xxxxxx - tu man kaut ko nesūtīji gadījumā? - sūtīju. par divpadsmit tabulu likumiem. - ko tad tu te dari? brauc mājās!
vispirms es sāku skaļi smieties pa visu auditoriju (cik piedāvājumus ballēties es noraidīju, jo, man, redziet, sestdien no rīta pēdējā diena, kad nokārtot ieskaiti; pat tēju nepaspēju iedzert, kā steidzos; salu ārā, bļin) un tad izmocīju: - paldies! - lūdzu! kaut ko es ierakstīšu tai lapā. ej!
welcome to my school.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |