|
|
|
Decembris 11., 2012
11:00
kinematogrāfiski sapņi, sakāt, ja?
man bija "dva kapitana" stilā ieturēti kino momenti ar diviem miličiem, kas smējās par diviem maziem puikām, kas aiz velosipēdiem pakārušies žogā, kamēr es pati biju ciemos pie ņekajas taņas, kura dzīvoja caurstaigājamā istabā bez elektrības, un viņas druška ienāca pie mums ar mazu tortīti, paziņoja, ka viņai šodien 28. dzimšanas diena, bet interesantais moments tajā visā filmā - es sevi nosaucu par kristīni. nu, labi, ka ne par elīnu (nothing personal, bet man kaut kā neiet ar kristīnēm un elīnām, jo īpaši ar elīnām; interešu konflikts, varētu teikt.)
|
12:11
a voice that is trying to make the world seem so much scarier than it actually is simply cannot be trusted.
|
14:10
ja es tās smaržas pasūtīšu šodien, ziemassvētkos es jau varētu ļoti labi smaržot.
ja es tās smaržas pasūtīšu šodien, es nezinu, kā izskatīsies mana bilance mēneša beigās, bet man ir aizdoma.
ja es tās smaržas nepasūtīšu šodien, neviens cits man viņas točna nepasūtīs.
ja es tās smaržas nepasūtīšu šodien, tad man nebūs to smaržu.
dzīve ir tik grūta, kad jāizdara izvēle!
|
19:34 - : par vīriešiem
ō, es nupat izdomāju (galnais, ka izdomāju, domājot par prezentācijas gatavošanu valsts zinātnē; tipiski, mācību laikā vienmēr labākie domu lidojumi; jā, bet, tātad, - izdomāju), ka tomēr ir kaut kas vīriešos tāds, kas liek skudriņām pārkriet pār augumu. piedodiet, tās nav rokas, tās nav kājas, tā nav atsevišķa ķermeņa daļa. toties - tā ir gaita. ir viena tāda konkrēta, un kad es to ieraugu, man uzreiz nāk prātā tie vīrieši, kam ir tāda pati gaita, un ir tāds - click! - jā, šo mēs atbalstām. un tad otra lieta - tā ir balss. un precīzāk, ir viena tāda konkrēta maniere, kā runāt krieviski, un, kad es dzirdu to, es domāju, - runā, tikai nepārstāj runāt!
|
|
|