|
|
|
Oktobris 3., 2012
11:33
vilku kājās zābakus, tikko iemetusi klinta īstvuda šķiltavas ledusskapī, apjautu, ka es jau patiesībā nemaz neesmu tik sievišķīga. ja man sals papēžkurpēs kājas, es uzvilkšu bezpapēžu zābaciņus, kas ir mīksti, silti un pūkaini, un man arī gaita izmainīsies. ja man gribēsies ļaut ādai atpūsties, es neuzkrāsošos necik no rīta. ja man dikti gribēsies, es aiziešu līdz veikalam savās pelēkbaltajās kokvilnas sporta biksēs, un pilnam komplektam pievilkšu balti zilo slēpošanas jaku un saulenes zilajos rāmjos, bet kājās - botas. ir man vienas. nu, labi, nav manas, ir mammas, bet viņa šitās nevelk, līdz ar to, pēc desmit lietošanas gadiem būs tikpat kā manas. un par mammām runājot, viņa saka, ka dzeru es vispār kā džeks. un kas tad beigās sanāk? esmu sievišķīga, ja man ir noskaņojums? bet biežāk es vienkārši izpatīku savām vēlmēm. ja man būs ērtāk būt sievišķīgai, būšu tāda. ja būs ērtāk sievišķību atlikt malā, tā arī darīšu, apsēdīšos lotosa pozā un sadalīšu biezpienmaizīti sastāvdaļās, pirms ķeršos tai klāt.
|
19:16
akjel, tikko noskatījos gordona 8. epizodi, kur viņš taisa kūku ar nosaukumu "blondie", kas ir chocolate brownies variācija, izskatās lieliski, un, ņemot vērā to, ka tur ir baltās šokolādes gabaliņi, varu saderēt, ka garšo pasakaini. šķiet, mums tuvākā jubileja tikai oktobra beigās.
|
19:45
visus jūs domās jau esmu apģērbusi!
|
23:19 - : tupeņmizu grāmata
tā grāmata ir kā radīta man, jeibogu. nevis par mani, bet man, lūdzu pievērst šim sīkumam pienācīgu uzmanību. un vēl ar visu manu skandināšanu, ka neciešu grāmatas par karu. tomēr te nu tā ir. bet grāmatu varoņi nepagurdami pauž savu nemīlestību pret vāciešiem, un tas silda manu dvēseli, jo pie mums jau tikai lamā krievus. nuja, un tad tur tādi zelta izteicieni, kas pavārgrāmatu nosauc par dzeju kastrolī, trāpīgi izteikumi par vīriešiem un sievietēm, par vistām un ievērojamākajiem autoriem, to, kā vārdi, kas mums iepatīkas, seko mums. un te pat ir pieminētas "pikvika kluba piezīmes" un māsas brontē, tā ka pilnai laimei pietrūkst vienīgi džeinas ostinas. esmu apmāta. priecīga. kā var tā ņemt un paņemt kaut ko tik ļoti radītu tev?
|
|
|