|
Oktobris 3., 2012
f | 11:33 vilku kājās zābakus, tikko iemetusi klinta īstvuda šķiltavas ledusskapī, apjautu, ka es jau patiesībā nemaz neesmu tik sievišķīga. ja man sals papēžkurpēs kājas, es uzvilkšu bezpapēžu zābaciņus, kas ir mīksti, silti un pūkaini, un man arī gaita izmainīsies. ja man gribēsies ļaut ādai atpūsties, es neuzkrāsošos necik no rīta. ja man dikti gribēsies, es aiziešu līdz veikalam savās pelēkbaltajās kokvilnas sporta biksēs, un pilnam komplektam pievilkšu balti zilo slēpošanas jaku un saulenes zilajos rāmjos, bet kājās - botas. ir man vienas. nu, labi, nav manas, ir mammas, bet viņa šitās nevelk, līdz ar to, pēc desmit lietošanas gadiem būs tikpat kā manas. un par mammām runājot, viņa saka, ka dzeru es vispār kā džeks. un kas tad beigās sanāk? esmu sievišķīga, ja man ir noskaņojums? bet biežāk es vienkārši izpatīku savām vēlmēm. ja man būs ērtāk būt sievišķīgai, būšu tāda. ja būs ērtāk sievišķību atlikt malā, tā arī darīšu, apsēdīšos lotosa pozā un sadalīšu biezpienmaizīti sastāvdaļās, pirms ķeršos tai klāt.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |