|
|
|
Septembris 14., 2012
10:19
ha! es nemaz nezināju, ka senākos laikos, ja ciemiņiem piedāvāja štovētus kāpostus, tas esot nozīmējis, ka laiks siet kurpju šņores. vismaz kaut kas prātīgs, nevis kā mūsdienu paražas - nevienu vairs uz kafiju nevar uzaicināt.
|
11:43
when we aren’t looking for love, we can find attraction in nearly everything, - pati nebūtu spējusi pateikt tik trāpīgi, lai slavēti interneti.
|
14:16
lūk, es te tā tikko iedomājos. ar tiem luksusa brendiem un veģetāriešiem nav kaut kā līdzīgi? mēģināšu ilustrēt. runājam mēs te ar inesi par jaunatvērtajiem veikaliem, burberry to skaitā, un spriežam, ka, protams, neatteiktos to slavenā putekļu mēteļa, bet tam jau drošvien pogas vien tik var atļauties, un vispār, ja tā padomā, ēst ta' arī gribas, vai ne. pa kuru laiku apģērba gabalam cena uzleca tik augsta? nu, pa kuru laiku, un kur skatās tā saucamais tirgus un pārējie regulācijas mehānismi? un kā tad varētu cīnīties pret šo parādību? nepirkt tos mēteļus? darīts! nepērku ne es, ne cilvēki manā paziņu lokā. pat mans bezbožno turīgais zviedru draugs nav pagādājis sev nevienu tik dārgu preci. a kur efekts? nav! protams, efekta nav tāpēc, ka industriju uztur visi tie, kas pērk jostas, saulenes un šņores ar iegrebto slaveno bļembuku.
un par tiem veģetāriešiem un viņu nenogurstošo cīņu ar lopkautuvēm. viņi cītīgi neēd ne gaļu, ne olas, ne ko tur vēl. vai industrija tāpēc kaut mazliet ietrīsas? nē.
call me crazy, bet kaut kas ar šīm metodēm nestrādā (lai gan man šķiet, ka tāda cīņa pret lielajām preču cenām nemaz nenotiek, galu galā, kā tad tu nodemonstrēsi, ka esi kruts? varētu jau gan to darīt ar pulksteņiem un mašīnām, un pildspalvām, kā pie baltajiem cilvēkiem).
|
18:12
moonrise kingdom. karoče, nav svarīgi, ko es domāju, pirms noskatījos. tas ir kaut kas tīrs, svaigs un fantastisks.
pirms sekundes viņš pasniedza viņai puķes.
viens no maniem mīļākajiem kadriem.
|
21:57
un kas mani pamodinās rīt pussešos?
tik agri pat man ir par agru.
upd. 6:03 džimmijs pamodinās.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |