|
|
|
Marts 22., 2012
11:10
vecmamma atved man ķiplokus, ne labdien, ne sveiki, iegrūž maisiņu rokās, spieķi sitot pie zemes iet uz virtuvi un saka - un kad tu beidzot precēsies?! nekad, saku viņai. neviens neprec? viņa man bez aplinkiem. neviens nav gana labs! tā es viņai. tā jau gan ir, viņa piekrīt un ļauj man uztaisīt viņai kafiju. nu tad jābrauc uz ārzemēm! pērle pērles galā. kā tad! apprecēt kādu turku? daliet manu sajūsmu, akjel.
- kāpēc tad turku, preci kādu angļu lordu.
- lordiem nospļauties par tādām ārzemniecēm.
- nu tad uz āfriku. kādu melno. tiem tur katram sava karaliste!
|
15:18
izrādās, veselam organismam vajagot 200ml tomātu sulas dienā, vismaz tā spilva raksta uz paciņas (ir bieza, it kā laba, bet kaut kas nav), man te iet jau pa pusotram diviem litriem. nez, pumpas nevar samesties? plus vēl ķiplokmaizes, un tas ir mans dienas meņjū.
|
16:33
mans iekšējais fenšuj grib zaļu pļavu, kurā izklāta sedziņa, un zilas debesis ar retiem, bet iespaidīgiem gubu mākoņiem. nu, un ar sunscreen, protams. not! don't believe in sunscreen.
|
18:43 - : pavasaris. kleita
man atveda kleitu. kad pasūtīju, biju ļoti apņēmusies nomest tos nelaimīgos 4 kilo, un ļoti dāsni devu sev tam 60 dienas (man nepatīk sasteigt tādas lietas). pamazām, pa desmit gramiem dienā, u.tml. un tā tas arī bija, līdz man kļuva ne tik žiperīgi ap organismu, un ēdiena smaka vien jau uzdzina nelabumu (izņemot tomātu sulu un spēcīgi sasālītas ķiplokmaizes), un tagad līdz noteiktā termiņa beigām atlikušas 42 dienas, bet, teorētiski (jo skaidrs, ka vēl kādu 2 kilo zaudēšanu es nepārdzīvotu, varbūt arī vaigi iekristos, bet tas laikam šajā dzīvē nenotiks nekad, ienīstu jūs visus vaigukaulainos, jupis jūs rāvis ar jūsu ēnām uz sejas!), vairs nav, ko mest. nez, kas notiks, kad es varēšu ieēst arī kaut ko citu? šodien, piemēram, šprotes un graudainais biezpiens aizgāja uz urrā. nujā, anyways. kleita ir te. der kā uzlieta. izskatās tā, ka gribas iet ciemos.
|
|
|