|
|
|
Decembris 31., 2011
01:22
es ļoti labprāt uztaisītu tādu gada topu, bet es nevaru, jo, ko gan es rakstītu pie gada pasākuma? es taču neatceros! es atceros ievas dzimšanas dienas atzīmēšanu, kad širmis tak proslavilsja, ka man vēl tagad jāsmejas, bet no kultūras pasākumiem.. es pat neatceros, kurš bija kurā gadā. es varu pateikt, ka gada pasākums varētu būt bijis kāds festivāls, uz kuru es neaizbraucu, vai arī apģērbu izstāde, kuru es neapmeklēju. un ko es rakstītu pie gada grāmatas? dies' pasarg', tā noteikti būtu "eiropas vēsture" pa 2 000 lappusēm, no kurām es izlasīju labi ja sešdesmit, bet vai tad tas skaitās? varētu būt larsōna pirmā grāmata, bet tad atkal.. nosaukt to par gada grāmatu, nu nez, izklaidējošs gabals, bet tas arī viss. pat vasiļjeva grāmata ir gada vilšanās grāmatā, which reminds me - "adorned in dreams", lūk, tā bij' grāmata, ko man gribējās citēt vienā laidā un par kuru nevarēju vien nopriecāties. un gada filma... es taču miljons filmu šogad esmu noskatījusies, bet atceros tikai pēdējās, un no tām, nujā, warrior, aizgrāba aiz apkakles. bet taisīt tādas kategorijas kā gada apņemšanās, gada saņemšanās, gada pārņemšanās un nākamā gada rezolūšeni, nu nē, tam es esmu par izkaisītu. vienīgi, man šķiet, ka šogad es sevi esmu apkaunojusi mazāk, nekā pagājšgad, bet nevar jau piesaukt nelaimi, galu galā, gads vēl nav cauri, bet lai ūdens pūķis stāv klāt.
|
12:23
saskatījos raidījumu par dimantu mūžīgo spīdumu, un nodomāju, ka, vsjo, gribu. kaut gan, kad viens iepircējs no kopenhāgenas jautāja tantiņai, no kurienes šis te (sirdsformas dimants, ko viens vīrietis grib dāvināt savai sievai 50 gadu jubilejā, 35 000 dolāru par karātu, kuru tur, ja atmiņa neviļ, bija 2.5), un viņa teica - "no āfrikas" - man uzreiz galvā atskan: "blood diamonds!"
un šis konkrētais dimants mani neuzrunāja, un vispār mans mīļākais dārgakmenis ir cornflower blue sapphire (tikai ciest nevaru, ka dizainā mūždien klāt ir arī citi akmeņi), bet, you know, es tiešām gribētu īstu dārgakmeni savā pirkstā - gredzenā. kāpēc? jo tā zilā krāsa mani pilnībā sagrābj savā varā. dažreiz, kaut kur ap četriem vai pieciem no rīta vasarās debesis ir tieši tādā krāsā, un tad es nevaru atraut acis. it's like a piece of heaven on you.
|
|
|