|
Decembris 31., 2011
f | 12:23 saskatījos raidījumu par dimantu mūžīgo spīdumu, un nodomāju, ka, vsjo, gribu. kaut gan, kad viens iepircējs no kopenhāgenas jautāja tantiņai, no kurienes šis te (sirdsformas dimants, ko viens vīrietis grib dāvināt savai sievai 50 gadu jubilejā, 35 000 dolāru par karātu, kuru tur, ja atmiņa neviļ, bija 2.5), un viņa teica - "no āfrikas" - man uzreiz galvā atskan: "blood diamonds!" un šis konkrētais dimants mani neuzrunāja, un vispār mans mīļākais dārgakmenis ir cornflower blue sapphire (tikai ciest nevaru, ka dizainā mūždien klāt ir arī citi akmeņi), bet, you know, es tiešām gribētu īstu dārgakmeni savā pirkstā - gredzenā. kāpēc? jo tā zilā krāsa mani pilnībā sagrābj savā varā. dažreiz, kaut kur ap četriem vai pieciem no rīta vasarās debesis ir tieši tādā krāsā, un tad es nevaru atraut acis. it's like a piece of heaven on you.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |