|
|
|
Decembris 14., 2011
10:11
pie brokastīm piemetu divas ginko biloba ripas.
|
10:34 - : kalendārus pasūtījāt?
un vispār, ar visiem jūsu nostāstiem par to, cik garīgi atpalikuši ir visi jūsu, maketētāju un grafisko dizaineru, klienti, sarakstījos ar vienu kalendāru uzņēmumu teju vai trīcošām rokām - ka tik neizklausos pēc muļķes. skaicka man neienāktu prātā sūtīt 100x100 pikseļu bildi word'ā, lai viņi man tagad ņem un uztaisa no tā 50x50cm kalendāra bildi (then again, saliec miljons tādas vienu otrai blakus, un - voila!), bet ej nu sazini, jums jau tur katrs mans jautājums var šķist kā no idiokrātijas zelta bedres.
tad nu visērtāk būtu, ja savās mājaslapās vai kur tur jūs sarakstītu uzreiz visu, kas jums nepieciešams no klienta, lai jūs varētu kvalitatīvi veikt savu darbu. es jau saprotu, ka šajā valstī tu vari algot, ko tu gribi, tik un tā pašam jāseko līdzi visam, kas tiek darīts, vai tā ir mājas celšana vai matu griešana, bet es tomēr uzskatu, ka tā nav jābūt.
|
18:14 - : vot, tev. lasītprieks.
tā ir netaisnība! un es pat nesaprotu, kamdēļ, jo es taču juniversam nekad neesmu prasījusi, lai dod man mīlestību un bagātu vīru. tad kāpēc es ieeju bibliotēkā, ieraugu tur aleksandra vasiļjeva grāmatu, ar spiedzienu (nu, labi, es pārspīlēju, bet tāds "oumagād" un aizrautas elpas moments gan bija) saķeru to savās mazajās, tuklajās rociņās un paziņoju bibliotekārei, ka "šo es ņemšu", un nobrūk visa sistēma? "šo grāmatu jūs nevarēsiet ņemt, es varu jūs pierakstīt rindā uz otru eksemplāru". nē, nu, skaidra lieta, pierakstiet rindā. gluži tāpat, kā visur citur manā dzīvē. pagaidi, pastāvi, padomā.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |