|
Marts 10., 2011
09:56 - : poliklīnikas ainiņas dakteris - nu, neizskatās, ka tur kaut kas ar vēnām, drīzāk cīpsla. es - un ko tagad darīt? dakteris - samazināt slodzi. ja pēc pāris dienām nepāriet, nāciet atkal. es - es tā saprotu, ka augstpapēžu apavi... dakteris - .. ir pilnīgi izslēgti.
jā, bet, dakter, par ko jums, iespējams, nav ne mazākās nojausmas, ja, - man ir jāiet un man ir jāiet augstpapēžu kurpēs vai arī botēs, jo citu apavu man nav, nē, nu, ir, bet tikpat labi es varu vilkt sandales, jo tieši tik mitrumnecaurlaidīgi ir mani bezpapēžu zābaki, un rīt man noteikti ir jāiet, es nevaru neiet.
|
15:47 labi, taisnības labad jāsaka, ka - kamēr gāju mājās, nolādēdama visu pasauli un apsvērdama to, ka, manis pēc, dzīve tagad var arī beigties (šoferis autobusā gadījās tieši tāds, kas pietur tikai pieturās, un atteicās mani izlaist jebkur citur, izkāpu ārā, kliboju, kāja sāp, vējš pūš tieši sejā, iesnu pilns deguns, bet rokas aizņemtas, sargājot kaklu no vēja, no dusmām asara izsprāgst kreisajā acī, kur nu vēl lieliskāk?), un pilnīgā deviņgalvaina pūķa naidā gāju pāri ielām, kamēr ausīs skanēja dziesma the world is mine, neskatīdamās ne pa labi, ne pa kreisi, un pat taisni uz priekšu īsti ne, vien katru garāmbraucošo mašīnu domās grūdu grāvī, bet šoferiem dedzināju acis ar lāzeriem ārā, - tātad, kamēr gāju mājās un domādama, ka labāk vairs nebūs un sliktāk vairs nav, kur.. kļuva labāk. no domas par to, ka dusmas man iekšā tomēr ir. un apņēmība arī. iesākumā - vismaz sadot kādam pa muti (profilaksei; manai profilaksei), ja ne kam citam.
|
17:50 - : london boulevard
galīgi nebija tas, ko es gaidīju, tas viens. kolins farels izskatās neatvairāmi uzvalkā, tas otrs. keira naitlija pēdējā laikā izvēlas mazas lomas mazās filmās, tas trešais. noskatoties treileri likās, ka nu tik būs romantika un gangsteri, un i would kill them all for you. beigās bija gangsteri, daudz līķu, nenovērtējamas detaļas (par kurām edrīkstu runāt, jo tad uzreiz būs spoileris viens pēc otra), i would kill them all for me un no romantikas tur tā īsti nebija ne vēsts. storīlains trijos vārdos - savās aprindās respektēts noziedznieks, kuram ir sirdsapziņa, iznāk no cietuma un grib tikt vaļā no savas pagātnes, kas viņu vajā, velkot atpakaļ noziedzības pasaulē. sagadīšanās pēc viņš dabū miesassarga vietu pie paparaci vajātas aktrises. viņa vecā kompaška tikmēr noskatījusi aktrises garāžā esošās mašīnas. un tagad es skrienu skatīties, vai burkāni nav pārvārījušies, jo uznāca iedvesma uztaisīt rosolu.
|
|
|