> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 10., 2011

f

15:47 labi, taisnības labad jāsaka, ka - kamēr gāju mājās, nolādēdama visu pasauli un apsvērdama to, ka, manis pēc, dzīve tagad var arī beigties (šoferis autobusā gadījās tieši tāds, kas pietur tikai pieturās, un atteicās mani izlaist jebkur citur, izkāpu ārā, kliboju, kāja sāp, vējš pūš tieši sejā, iesnu pilns deguns, bet rokas aizņemtas, sargājot kaklu no vēja, no dusmām asara izsprāgst kreisajā acī, kur nu vēl lieliskāk?), un pilnīgā deviņgalvaina pūķa naidā gāju pāri ielām, kamēr ausīs skanēja dziesma the world is mine, neskatīdamās ne pa labi, ne pa kreisi, un pat taisni uz priekšu īsti ne, vien katru garāmbraucošo mašīnu domās grūdu grāvī, bet šoferiem dedzināju acis ar lāzeriem ārā, - tātad, kamēr gāju mājās un domādama, ka labāk vairs nebūs un sliktāk vairs nav, kur.. kļuva labāk. no domas par to, ka dusmas man iekšā tomēr ir. un apņēmība arī. iesākumā - vismaz sadot kādam pa muti (profilaksei; manai profilaksei), ja ne kam citam.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.