|
|
|
Oktobris 26., 2008
13:24
sīkumos (un ar vārdu sīkumi es domāju lietas, kas ir maza izmēra) man vajag tās skaistākās (pēc manas gaumes) un dārgākās (tām, kuras izvēlos, vienkārši ir tendence būt augstākos cenu plauktos par pārējām vai ar lielāku nemateriālo vērtību) lietas, piemēram, skaistāko krūzīti (kas izrādās tā, kuru mamma atvedusi no drēzdenes kā suvenīru) rīta kafijai ar pienu.
un, vispār, man šķiet, es esmu ļoti izlutināta. es (gandrīz) vienmēr dabūju to, ko gribu. problēmas sākas tajā mirklī, kad es nezinu, ko gribu. tad es arī dabūju vai nu neko, vai nu kaut ko, kas nav ne šis, ne tas, ne vispār kaut kas.
bet, iespējams, es nemaz neesmu tik izlutināta, jo es diezgan labi zinu, ko es varu dabūt, un ko vienkārši nav jēgas prasīt.
un, tik un tā, lai arī cik es (varbūt) esmu izlutināta, kamēr es neesmu dabūjusi to, ko esmu vēlējusies, man iekšā sēž doma, ka figu es dabūšu un neko vairāk.
tas netraucē man vienmēr, vienmēr, vienmēr vēlēties labākās un skaistākās lietās
(izņemot tās reizes, kad man šķiet, ka es neesmu pelnījusi absolūti neko).
labpusdienlaik!
|
17:17
es skatos uz to aģenti rīvsu numb3rs trešajā sezonā, skatos uz to, kā viņa vienmēr rokās tur kādu mapi vai kasti, vai salātbļodu, kā viņa vienmēr tiek filmēta no tāda leņķa, lai viņas vēders nebūtu redzams. vai tiešām viņi nevarēja atrast citu aktrisi, kas nav stāvoklī un var piedalīties arī kādā lielākā ekšenā, nevis tikai mapīšu nēsāšanā un sēdēšanā aiz galda? vai arī - ja visi tāpat var redzēt, ka viņa ir stāvoklī, kāpēc mēģināt to noslēpt?
|
|
|