|
|
|
Februāris 22., 2006
00:41
Jūtu to grāmatu, jūtu, jā, un tagad man šķiet, ka visi ir salasījušies to Zaratustru; laikam mēģina ieēsties smadzenēs.
|
02:17
Mēģinu atcerēties, vai esmu kādam kādreiz iesitusi tā - pa īstam, pa muti, un nevis kaut kādu nožēlojamu pļauku, bet tā, nu, pa īstam.
Gribētos tagad.
|
12:35 - .brokastu putras vietā.
Bet te jau visi ir tādi kā prinči baltajos zirgos, gan viņi, gan viņas, gan moderno tehnoloģiju modelētie lietotāji, visi ir gatavi viens otram nesavtīgi palīdzēt, pat ja nav lūgti, pareizāk sakot, visbiežāk tieši tad, kad nav lūgti, gluži kā nejaukākā vecmāmiņa vai nemīļākais vectētiņš, - vienmēr nāks talkā ar savu dzīves pieredzi un pašu izdomātajām gudrībām, kas vienmēr tomēr sakņojas vienā avotā.
Par referātu man nogrieza atzīmi par to, ka par darba pamatu izmantoju vienu grāmatu (lai arī labu grāmatu), bet ko dzīvē nogriež (?) - zīrou.
Varbūt kāds ir izslāpis pēc tāda bruņinieka spīdošā ķiverē, bet tas tik un tā nedabūs, kamēr neatradīs, atvainojos par banalitāti, to pats sevī. Tomēr lielākoties, manuprāt, tāds bruņinieks svešā personā ir vajadzīgs tikpat ļoti, cik, piemēram, kamielim cigarete, pat ja tā ir Camel.
Sargā pats un dievs tevi sargās, teica mūķene un.
Mūzika: Novelle Vague - A Forest
|
15:22
Fuck, es esmu laimīga, jopcik!
|
20:59 - .bēniņstāvā.
Kāpjot uz divsimt septiņpadsmito stāvu pie mesjē mākslinieka ar sirmajiem matiem un smejošajām acīm, vairākas reizes nācās apdomāt, tieši cik ļoti es gribu mācīties pie viņa, jo mans organisms nu galīgi vairs nav tik jauns un žiperīgs, lai lēkātu pa pakāpieniem kā pa klasīšu laukumiem tajos tālajos sākumskolas gados. Taču tad, kad es tur jau sēdēju un turēju rokā savu trīs hā zīmulīti, turklāt - galīgi kreisi, if I may say my opinion out loud, un vilku līnijas no viena punktiņa uz otru, es nodomāju, ka varētu tur tā sēdēt mūžīgi. Sēdēt un vilkt līnijas, un neko citu nedarīt. Un tu domā tikai par tām līnijām, par tiem tieši divdesmit trīs punktiņiem uz savas lapas, par līnijām un par punktiņiem, un par to leduspuķes zīmējumu, kas tur veidojas.
Mūzika: Deine Lakaien - The Game
|
|
|