|
Janvāris 11., 2006
01:09 Nē, es piektdien nedzeršu.
|
12:52 - .koka klucis konstantīns. Nepietiek ar to, ka ir janvāris un drīz būs februāris, un tad sāksies pavasaris, gadalaiks, kurš man riebjas vēl vairāk par ziemu, ka man vēl rodas iespaids, ka esmu kaut kādā slikti režisētā teātra izrādē, kaut man teātris vienmēr šķiet slikti uzvests, man riebjas teātris, un te vēl visi apkārt kā tādas koka lelles - wannabe aktieri; cilvēku uzvedība pārāk mākslota, pārāk. Lasu vēstuli un sasmaidos ar paranoju.
Mūzika: Deine Lakaien - Return
|
21:18 - .evening crap. Nesaprotu, kā es agrāk varēju dzīvot bez plānotāja. Nevarētu teikt, ka biju tik ļoti neaktīva, ka man nebija nekā tāda, ko varētu aizmirst. Nevarētu teikt, ka tagad būtu tik daudz darāmā, lai nevarētu to paturēt prātā arī bez plānotāja, bet, ak, skarbā realitāte, tā ir. Ikreiz, kad izsaku solījumu, man tas ir kaut kur jāpieraksta, citādi aizmirstu. Pagaidām vēl, paldies dievam, nav gadījies saņemt dusmīgu telefona zvanu no kāda, ar kuru man bijusi sarunāta tikšanās, uz kuru neesmu ieradusies (sliktās atmiņas dēļ). Plānotāju man vajag, plānotāju. Gribēju iegādāties Berlīnē, tādi smuki tur bija, roka tā vien stieptos kaut ko tur ierakstīt, bet dārgi, maitas, bija. Tad jau tepat, Latvijā, lētākus var nopirkt. Ne tik smukus gan. Lai nu kā, nav man ne Berlīnes, ne Latvijas plānotāja, tagad man ir tikai balta lapa zem peles, kas aprakstīta ar eksāmenu grafiku, ar filmu, kuras gribu redzēt (pat tās nevaru atcerēties) nosaukumiem, ar telefona numuriem, vizītēm, tikšanās laikiem, ai. Kā es ar tādu atmiņu rīt eksāmenos kaut ko iespēšu, man nav ne jausmas. Vissliktākais ir tas, ka es nemaz neuztraucos. Nolakoju nagus un tagad gribu plānotāju.
|
23:29
Varbūt, pirms esmu pārgriezusi sev wēnaZ, veikšu dažas atzīšanās. Varbūt arī ne. Farewell my friends, kā teica antikrists. Kaut kā nebūt jau es gan jau tos eksāmenus nokārtošu, bet man neder kaut kā. Es neesmu kaut kā, ja. Man vajag p e r f e k t i. Sūdi ir. Nu, manā mājā meklē sētnieci, tā ka.
I AM A DEAD PERSON.
|
|
|