|
Janvāris 11., 2006
f | 21:18 - .evening crap. Nesaprotu, kā es agrāk varēju dzīvot bez plānotāja. Nevarētu teikt, ka biju tik ļoti neaktīva, ka man nebija nekā tāda, ko varētu aizmirst. Nevarētu teikt, ka tagad būtu tik daudz darāmā, lai nevarētu to paturēt prātā arī bez plānotāja, bet, ak, skarbā realitāte, tā ir. Ikreiz, kad izsaku solījumu, man tas ir kaut kur jāpieraksta, citādi aizmirstu. Pagaidām vēl, paldies dievam, nav gadījies saņemt dusmīgu telefona zvanu no kāda, ar kuru man bijusi sarunāta tikšanās, uz kuru neesmu ieradusies (sliktās atmiņas dēļ). Plānotāju man vajag, plānotāju. Gribēju iegādāties Berlīnē, tādi smuki tur bija, roka tā vien stieptos kaut ko tur ierakstīt, bet dārgi, maitas, bija. Tad jau tepat, Latvijā, lētākus var nopirkt. Ne tik smukus gan. Lai nu kā, nav man ne Berlīnes, ne Latvijas plānotāja, tagad man ir tikai balta lapa zem peles, kas aprakstīta ar eksāmenu grafiku, ar filmu, kuras gribu redzēt (pat tās nevaru atcerēties) nosaukumiem, ar telefona numuriem, vizītēm, tikšanās laikiem, ai. Kā es ar tādu atmiņu rīt eksāmenos kaut ko iespēšu, man nav ne jausmas. Vissliktākais ir tas, ka es nemaz neuztraucos. Nolakoju nagus un tagad gribu plānotāju.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |