|
|
|
Augusts 30., 2005
00:01
Širmis veras ciet. Smiekliņš.
Mūzika: Mc Solaar - La Belle Et Le Bad Boy
|
15:06 - .vīrietis un sieviete.
Pilnīgs sviests.
Pat nevaru izlemt, kuram teikumam tur sākt piekasīties pirmajam.
|
18:19
Tikko uzzināju, ka bērnības draugs pirms diviem gadiem nositās. Jocīga
sajūta tomēr. Vēl nesen ar tanti runājām par viņu kā par dzīvu cilvēku,
un es jautāju, vai draugi viņu joprojām par Runci Renāru sauc.
Mūzika: Sierra Maestra - El Relj De Pastora
|
22:33 - .ciparojot.
Sen nav bijis tā, ka es par savu dzimšanas dienu sāktu domāt laicīgi,
tā teikt. Nu, vismaz krietnu laiciņu pirms. Pēdējoreiz es kaut ko
tiešām plānoju, kad tuvojās piecpadsmit. Domāju, ka tas nu ir viens
apaļš skaitlis, tātad - godam jāatzīmē, un tā. Bet tad draudzene, Liene
vārdā, mani aplauza, jo viņas vecākā māsa, Ieva vārdā, esot teikusi, ka
piecpadsmit - tas nav nekas, sešpadsmit - lūk, tas ir kaut kas.
Nemaz arī neatceros, ko es piecpadsmitajā dzimšanas dienā darīju.
Neatceros arī, ko sešpadsmitajā dzimšanas dienā darīju, jo tobrīd es
biju sajūsmā par skaitli septiņpadsmit. Tomēr, cik paredzami, neatceros
arī septiņpadsmito dzimšanas dienu, bet nevis tāpēc, ka es būtu
gaidījusi astoņpadsmito. To es negaidīju un tā īsti nesagaidīju arī, jo
gulēju gultā ar trīsdesmit-septiņiem-komats-cik-tur grādiem. Bet tagad
es pieķeru sevi ik pa laikam sakot, ka man taču tikai astoņpadsmit
gadu. Pie vainas ir tas, ka drīz būs 19. Un deviņpadsmit, kā mēs visi
ļoti labi zinām, ir tas pats divdesmit. Tikai - mīnus viens. Un tas jau
ir briesmīgi - pirmās krunkas, pirmās patstāvīgās dzīves problēmas, un
- čiks - jau trīsdesmit. Atkal krīze.Nav miera.
Mūzika: Tan Dun, Yo Yo Ma - Farewell
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |