> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Augusts 30., 2005

f

22:33 - .ciparojot. Sen nav bijis tā, ka es par savu dzimšanas dienu sāktu domāt laicīgi, tā teikt. Nu, vismaz krietnu laiciņu pirms. Pēdējoreiz es kaut ko tiešām plānoju, kad tuvojās piecpadsmit. Domāju, ka tas nu ir viens apaļš skaitlis, tātad - godam jāatzīmē, un tā. Bet tad draudzene, Liene vārdā, mani aplauza, jo viņas vecākā māsa, Ieva vārdā, esot teikusi, ka piecpadsmit - tas nav nekas, sešpadsmit - lūk, tas ir kaut kas. Nemaz arī neatceros, ko es piecpadsmitajā dzimšanas dienā darīju. Neatceros arī, ko sešpadsmitajā dzimšanas dienā darīju, jo tobrīd es biju sajūsmā par skaitli septiņpadsmit. Tomēr, cik paredzami, neatceros arī septiņpadsmito dzimšanas dienu, bet nevis tāpēc, ka es būtu gaidījusi astoņpadsmito. To es negaidīju un tā īsti nesagaidīju arī, jo gulēju gultā ar trīsdesmit-septiņiem-komats-cik-tur grādiem. Bet tagad es pieķeru sevi ik pa laikam sakot, ka man taču tikai astoņpadsmit gadu. Pie vainas ir tas, ka drīz būs 19. Un deviņpadsmit, kā mēs visi ļoti labi zinām, ir tas pats divdesmit. Tikai - mīnus viens. Un tas jau ir briesmīgi - pirmās krunkas, pirmās patstāvīgās dzīves problēmas, un - čiks - jau trīsdesmit. Atkal krīze.Nav miera.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.