|
|
|
Oktobris 23., 2004
11:50
Tik daudz ko gribas izdarīt. Tagad, kad pretīgie Mērnieku laiki ir atstāti ai muguras, līdz galam tā arī neizlasīti, beidzot var pieķerties kaut kam labākam. Gaida mani jau kāda kaudzīte...
|
16:33 - .kaķi ceļa malās.
Iekāpju autiņā, knapi izkasu naudu, jo kaut kas laikam nogājis greizi
ar autobusu sarakstu, maksāju par biļeti vairāk, nekā esmu
rēķinājusies.
Viens nobraukts kaķis ceļa malā.
Atceros savu pirmo siāmieti, kurš 2000.gada 2.janvārī nomira, jo bija
dabūjis audzēju kaklā. Atceros viņa miglaino skatienu, samocīto
ķermenīti un savēlušos spalvu. Atceros, kā knapi dzīvu aizvedām viņu
pie veterinārārsta. Atceros frāzi: Ir cerības, ka izdzīvos, ja izturēs
narkozi.
Neizturēja.
Vēl viens nobraukts kaķis ceļa malā.
Uztraukums par manu kaķeni. Nelabas domas. Varbūt izkritusi pa logu ārā
un apmaldījusies. Varbūt apēdusi kādu indīgu kustoni. Varbūt nosmakusi.
Un ko es tikmēr darīju? Mājās nebiju.
No autobusa izkāpu un pa taisno jozu mājup. Atslēdzu durvis un pirmais skats, kas paveras acīm. Nele. Mana kaķene.
Priecīga un pavisam noteikti dzīva tipina man pretim.
Garastāvoklis:: pfū..
|
19:44 - .vot.tā.
Es nemokos garlaicībā un bezdarbībā.
Man ir, ko darīt.
Tikai es negribu darīt.
upd.
Zvans. Nezināms numurs.
-Čau!
-Čau.
-Tu no Rīgas.
-[ko lai atbild? ko lai atbild?]Nē.
-A no kurienes tad?
-Ar ko es runāju?
-Es vienkārši atradu tavu numuru savā telefonā un nezinu, kas tu esi. No kurienes tu esi.
-Tu nekā nezini par mani, es par tevi, tā ka...
-Ā. Nu ja.
Viss.
Garastāvoklis:: heh
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |