|
Oktobris 23., 2004
f | 16:33 - .kaķi ceļa malās. Iekāpju autiņā, knapi izkasu naudu, jo kaut kas laikam nogājis greizi
ar autobusu sarakstu, maksāju par biļeti vairāk, nekā esmu
rēķinājusies.
Viens nobraukts kaķis ceļa malā.
Atceros savu pirmo siāmieti, kurš 2000.gada 2.janvārī nomira, jo bija
dabūjis audzēju kaklā. Atceros viņa miglaino skatienu, samocīto
ķermenīti un savēlušos spalvu. Atceros, kā knapi dzīvu aizvedām viņu
pie veterinārārsta. Atceros frāzi: Ir cerības, ka izdzīvos, ja izturēs
narkozi.
Neizturēja.
Vēl viens nobraukts kaķis ceļa malā.
Uztraukums par manu kaķeni. Nelabas domas. Varbūt izkritusi pa logu ārā
un apmaldījusies. Varbūt apēdusi kādu indīgu kustoni. Varbūt nosmakusi.
Un ko es tikmēr darīju? Mājās nebiju.
No autobusa izkāpu un pa taisno jozu mājup. Atslēdzu durvis un pirmais skats, kas paveras acīm. Nele. Mana kaķene.
Priecīga un pavisam noteikti dzīva tipina man pretim.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |