|
|
|
Jūlijs 5., 2004
03:36
Jāsāk jauna dzīve.
Mūzika: Placebo - Sleeping With Ghosts
|
11:37
Es negribu mācīties to teoriju. Negribu mācīties braukt. Negribu mašīnas tiesības.
Man nepatīk braukt.
Vienmēr kāds sēž blakus un streso. Nebrauc tik tuvu pie malas! Griez stūri ātrāk! Vēl lēnāk nevari braukt? Kā tu sēdi? Neesi tik saspringta! Pārslēdz robu! Nestreso!
Pēc tam gan brāčka atzina, ka vienīgais, kas tur patiesībā stresoja, bija viņš pats, bet man tas tāpat neko daudz nelīdzēja.
*f*! Nolāpītā pilngadība!
|
12:13
( skaisti ;D )
Garastāvoklis:: jau labāks :)))
|
12:27 - sorry par spamu, bet man nav nekā labāka, ko tagad darīt
Šitente ir pozitīvie horoskopiņi šai dienai. Check it out! Varbūt tiešām kaut kas labs :)
Ja ir kaut kas neslikts rakstīts - kāpēc gan nenosmīnēt pie sevis ..un ja nu taisnība...?
( athena starwoman saka tā=> )
|
22:06
Cilvēki mani kaitina, bet, tajā pašā laikā, man viņi tomēr ir
vajadzīgi. Vakarnakt kā āmurītis pa galvu nāca apskaidrība, ka es
atsvešinos no cilvēkiem. Ar īstiem, dzīviem cilvēkiem es sarunājos
gaužām maz. Īpaši pēdējās pāris nedēļas. Agrāk es biju novērotājs, bet
tagad neesmu arī tas. Tā vien šķiet, ja kādu laiciņu turpināšu tādā
garā, drīz vairs pat no mājas neiziešu. Kaut vai viena pati. Es pat
varu uzskaitīt cilvēkus, ar kuriem pēdējo dienu laikā esmu runājusi.
Vakar tā bija mamma un friziere. Šodien tā atkal bija mamma un viens
bijušais klasesbiedrs, kuru nejauši satiku kursos. Bet... es arī
nevēlos īpaši kādu satikt... Varbūt es ļoti riskēju, rakstot sekojošo,
bet, kā nu lai tagad tā saprotami izsakos (?)... Labi. Es jūtu
kilometriem biezu sienu, satiekot agrākos draugus, kas, pēc idejas, arī
tagad tādi skaitās. Man nav pieņemams viņu domu gājiens. Viņi ir tik
atšķirīgi no manis. Es pat domās sāku kritizēt viņus. Nav ne smakas no
tā, kas bija agrāk. Un man ir žēl, ka tā. Bet es tur neko nevaru darīt.
Mūzika: The Cure -
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |