|
|
|
Maijs 1., 2004
00:22
Jūsu priekšā ir topošā mūķene.
Kad man būs pietiekami daudz naudas, es aizbraukšu prom. Un neviens mani neatturēs. Neviens.
|
13:55
Vakardien, atbraucot mājās, mani sagaidīja ļoti mīļi. Man jau
vajadzētu tā kā sākt pie tā pierast. Tiklīdz es izeju no mājas ārā, tā
man ir jārēķinās ar to, ka man tiks piešūti visi pasaules grēki. Tas ir
kaitinoši. Es ciest nevaru, ja man netic. Viņa pati izprovocē mani
melot. Ja es saku taisnību - es meloju, bet, ja es meloju, tad man
notic. Jo mazāk viņa par mani zina, jo labāk. Heh..man patika, kā viņa
vakar pateica - tu man vispār nekā nestāsti. Un kā lai es stāstu,
ja viņa man vienmēr visu pārmet? Pat ja es esmu attiecīgajā situācijā
vainīga, viņa tomēr varētu mani pārliecināt, ka tā nav. Nē, nē, esmu
sapratusi, ka viņas acīs es būšu (varbūt) kaut kā cienīga tikai tad, ja
būšu kā, piemēram, viņas draudzenes meita - tu paskaties, kāda viņa ir
tieviņa, smukiņa un sievišķīga. a kā tu ģērbies? tā kā čoms! -
Nu nē. Es neļaušu viņai sevi šitā iespaidot. Ja reiz viņai tā I. tik
ļoti patīk, tad lai iet viņu adoptē, bet mani tad nevajadzēja laist
pasaulē. Man šķiet, ka mans brālis ir pamanījis mammas atšķirīgo
attieksmi un tāpēc izturas pret mani citreiz ar pārsteidzošu..teiksim
tā..labestību.
Biku jau tas man iedzeļ, bet nekas. Nav manā garā slīgt depresijā ilgāk par divām nedēļām. :)
Mūzika: can't hold us down
|
15:30 - personība
Ak dies...es taču esmu tik..trakums. Pat nezinu, kā sevi apzīmēt. Es
laikam ātri nosirmošu. Nervozēju par visādiem sīkumiem. Bendēju nervus
sev un citiem. Viss. Es tagad iziešu ārā un būs labi. Es neesmu mammas draudzenes ideālā meita. Es neesmu nekāda supermeitene. Es esmu es.
Mums tiek uzlikts tik, cik varam panest. Un - ja reiz man ir uzlikts tas, kas man ir uzlikts, es to varu panest. Tieši tik vienkārši.
Mūzika: domās skan - Clubbed to Death...:)
|
23:34
It kā varētu likties gulēt, bet esmu jau pieradusi agrāk par apmēram plkst.2.00 nekādus tml pasākumus neuzsaakt... Un nu, lai es veel pirms pusnakts liktos guleet...? No way.
Baigi aizdomīgā lieta šovakar notika. Mā, ieraudzījusi manu nosauļoto
vēderu, izdomāja, ka viņai arī jāiet uz solāriju...un viņa teica, ka
arī man, tā teikt, izmaksāšot...
P.S. Uzmini nu.
Tas man būšot kā dāvana. Pluss būšot tāds, ka man kaut kas piederēšot.
Mīnuss tāds, ka es divus mēnešus (vai vienu) būšu aizņemta. Kas tas ir?
Es nezinu. varbūt kāds cits zina?
Mūzika: silence
|
|
|