|
Aprīlis 23., 2004
19:59 - Home sweet home. Ir tik labi būt mājās..atkal ar pirkstiem skaridīt pār klaviatūras taustiņiem.. izklausās slimīgi? Pamēģini pats nodzīvot visu nedēļu, normāli netiekot pie kompja (labojums - pie neta), bet tā vietā visu laiku dzīvot no viena stresa nākošajā. Tad, kad paspēju izstresoties par to, ka man pazudusi fizikas klade ar 6-to (seštaks) laboratorijas darbu, nākošajā dienā (kad vairs tā klade nedega) atradu to nolāpīto kladi, ziniet, kur (?!?) - plauktā, kuru izrakāju vismaz trīs reizes. Kā tas bija iespējams - nezinu. A sasodīto laboratorijas darbu atradu vakar, kad iemetu aci (tāpat vien) zinātniskā darba materiālos.. unikāli. Vnk unikāli. Un es jau paspēju skolotājai pateikt, ka darbu esmu pazaudējusi.. jo ma jo.. Traka nedēļa..traka..nenormāla..darbu vairāk kā saprašanas. Ikvakara tradīcija - pastaiga beztolkā pa āru. Iesitot pa liekai naglai zārkā. No rītiem es nedzirdēju modinātāju (liku divus zvanus..nevienu nedzirdēju)..bez divām krūzēm kafijas acis atvērt nevaru..pat tantes krākšanu nedzirdēju..gulēju kā nosista, un tomēr, atzīmēšanas vērts fakts ir tāds, ka šonedēļ es apmeklēju pilnīgi visas stundas. Visas. Kuras notika. Domāju, ka garu izlaidīšu jau ceturtdien no rīta. Visiem, šķiet, prātiņš aizgājis pastaigāties. Nevis skola, bet trako nams. Es pati arī traka. Smejos daudz par daudz. Un pēc tam vakarā iekrītu depresijā. Jā, jā..nav tā depresija. Bet ļoti nomākts garastāvoklis gan. Bet tagad esmu mājās. Tagad viss ir labi. Biju sailgojusies pēc jums..heh.. Garastāvoklis:: i'm just fine Mūzika: Džo Kokers ;) - Unchain my heart..
|
23:07 - Night is coming closer..
Un es kā naivā dvēsele domāju - kāpēc te tik tukšs? Interesanti zināt - kur es tāda radusies(?). Nu ja..piektdiena ir klāt. Biju vakara pastaigā (šoreiz pat nebiju viena; svarīga piebilde; pagājšnedēļ izkritusī pastaiga ar charm ), saguru..bet tā labi saguru. Brīnumainā kārtā, vēl esmu viena mājās. Visiem ir, ko darīt, visi kaut kur iet, bet aij - man jau patīk tupēt mājās. Patīk jau arī. Patīk sēdēt un dzert savu n-to kafijas tasi (es gan to sauktu par krūzi). Patīk ar jautru prātu paškroboties, ka vai nu mums nav neviena, vai arī mums ir kāds, ko mēs nevēlamies. Bet varbūt es nedrīkstu runāt daudzskaitlī. Droši vien, ka ne. Es jau esmu tā izredzētā. Nē, es nesūdzos. Šovakar mani tas negrauž. Sapriecājos, ka esmu viena, un tūlīt arī pārradās pirmā persona..nu labi..manai (nav mana) istabai ir arī durvis. Kaķi iespundēju uz balkona, lai atvēsina smadzeni (citādi baigi sāka ārdīties), un atkal esmu viena. Mammai baigi nepatīk, ka veru durvis ciet. Bet man patīk norobežoties. Un tomēr būt cilvēkos. Man patīk būt vienai un man nepatīk būt vienai. Hmz .. Garastāvoklis:: zaļā tēja ir laba manta Mūzika: Nelly Furtado - Try
|
|
|
|
Sviesta Ciba |