nu ja, tā tos arī sauc - Slepenie Draudziņi :)))
pizģec, bet mēs taču neesam no vienas klases, ko? :D

aizkustinoši ir gan, bet es tomēr jūtu viņiem visiem līdzi - ka nav savas ģimenes, nav cilvēku, kas samīļo [nu..es domāju, ģimene and stuff] un tad vēl, ka viņu prieks lielā mērā atkarīgs no tā, cik cilvēkiem uznāks labdarības lēkme...
un tajā pašā laikā man ir kauns par sevi, ka es jūtos labi par savu labdarību. [pagaidām gan man nav, ko aizvest, bet, cerams, sanāks]

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jā, mēs bijām pie ģimenēm. tieši tur tas sirsnīgums sita augstu vilni.

ā, jā. bet vienreiz kad braucām skola uz bērnunamu, mana mamma ar savu "draudziņu" arī brauca līdzi un johaidī - viena mazā bižainā meitiete jau sevi bezmazvai iecēla par tādu kā adoptēto no viņu puses. un beigās izrādījās ka viņa ir parasta vietējā, kas gribēja kko izdiedelēt. vēlāk atsūtija bildi ar savu bildi, kuru varēja kkur pielīmēt.
eh

johaidī ar ārā un vispār
kurā skolā, kurā skolā TU TU TU TU? (nu apmēram :P)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, tas jau ir daudz labāk, nevis, ka tikai aizsūta kasti ar mīkstajām mantiņām un tad - lūdzu, izvēlies. vai arī...nezinu, kā viņiem tā mantiņu izdalīšana notiksies.
un, protams, arī tas ir vairāk nekā nekas...

:D viltniece!

ēē..stulbākā skola Latvijā 1. ģimnāzija iekš Rīgas x/

(Reply to this) (Parent) (Thread)

hahahā... nesaskan, nesaskan šīs skolas
(not today, honey, hehē)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

*forsaken sāk dejot apkārt pa istabu

pietiek jau, ka es tur mācos, pasarg dies', atklāt, ka vēl kāds arī :))

(Reply to this) (Parent)